Romans Honets "Kauns un ķirši"
Romana Honeta krājums „Kauns un ķirši“ („Wstyd i czereśnie“, 2021) ir viena no spilgtākajām un personiskākajām grāmatām mūsdienu poļu dzejas lauciņā. Tas ir dziļi intīms, trausls un reizē bezkompromisa teksts, kurā dzejnieks ar neparastu atklātību un precizitāti pēta kauna sajūtu kā cilvēka eksistences pamatpieredzi – kaunu par ķermeni, iekāri, vecumu, neveiksmēm, par to, ka esi dzīvs un mrstīgs.
Honets raksta ar asu, gandrīz ķirurģisku precizitāti, bet vienlaikus maigi un ar humoru – tas ir kauns, kas nav tikai sāpīgs, bet arī atbrīvojošs. Dzeja ir gan autobiogrāfiska, gan universāla: tā runā par to, ko mēs visi mēdzam slēpt – par ķermeņa trauslumu, par vēlmi, kas mūs padara neaizsargātus, par to, ka esam vienlaikus skaisti un smieklīgi.
„Kauns un ķirši“ ir grāmata, kas nebaidās būt neērta, tieši tāpēc tā ir tik patiesa un nepieciešama. Tā ir dzeja pieaugušajiem – tiem, kas vairs netic romantiskām ilūzijām, tomēr turpina mīlēt, ciest un just kaunu par savu cilvēciskumu.
Romana Honeta krājums ir viens no spilgtākajiem pēdējo gadu poļu dzejas notikumiem – dziļš, godīgs un skaists kā svaigi noplūkts ķirsis, kas jau saulē sārtojas un drīz sāks bojāties.
No poļu valodas atdzejojis Sergejs Moreino
Kurts Marti "Hanni"
Šveices dzejnieka Kurta Marti (1921–2017) krājums „Hanni“ ir dziļi personisks un emocionāli viens no spēcīgākajiem darbiem mūsdienu vāciski rakstītajā lirikā. Tas tapis kā sēru un mīlestības apliecinājums dzejnieka sievai Hanni, kura nomira 1975. gadā pēc ilgstošas slimības.
Krājumā Kurts Marti ar neparastu atklātību un precizitāti fiksē pēdējos kopā būšanas mēnešus un dienas – slimības gaitu, sāpes, bailes, mīlestību, ikdienas mazos brīnumus un neizbēgamo zaudējumu. Dzejoļi ir rakstīti ikdienišķā, gandrīz prozaiskā valodā, bez liekas metaforu greznības – tieši tāpēc tie skan tik tieši un sāpīgi. Katrs vārds ir kā elpas vilciens, katra rinda – kā pēdējais skatiens.
„Hanni“ ir mīlestības grāmata, kurā sēras un pateicība iet roku rokā. Marti raksta par ķermeni, kas vairs neklausa, par rokām, kas vairs nespēj turēt, par acīm, kas lēnām aizveras – bet arī par smaidu, par kopā pavadīto gadu siltumu, par to, ka mīlestība nebeidzas ar nāvi.
Šī ir grāmata ir par to, kā mīlēt cilvēku līdz pašam galam – līdz pēdējam elpas vilcienam un pat vēl aiz tā. Tā ir reti godīga un reti maiga dzeja, kas atklāj sāpes, bet caur tām cilvēcības dziļumu.
Latviešu lasītājam „Hanni“ ir īpaši nozīmīga – tā ir grāmata par to, ko mēs visi reiz piedzīvosim: mīlestību, kas ir stiprāka par nāvi, un sajūtu, ko izjūtam paliekot, kad mīļais aiziet.
Kurta Marti „Hanni“ ir viens no spilgtākajiem 20. gs. vācu dzejas šedevriem par zaudējumu un mīlestību – kluss, bet neizdzēšams.
No vācu valodas tulkojis Sergejs Moreino
Romāns Mihailovs "Iekšpus žurkai"
Romāna Mihailova „Iekšpus žurkai“ ir unikāls intelektuāls un poētisks traktāts par valodu, veidots kā sarežģīts tekstuālo labirintu tīkls. Grāmata vienlaikus ir arī komentārs autora iepriekšējam romānam „Visu ļaužu skaistā nakts“, kas rakstīts RN-valodā.
Autors mūs ved cauri neparastai pasaulei: žurkas, kas spēlē pokeri, jaunas kodēšanas metodes, neredzami kriptoanarhisti, cilvēki-vilkači un spoki, kas klīst pa pamestiem rūpnīcu koridoriem. Teksts ir daudzslāņains un pilns ar filozofiskām, lingvistiskām un mītiskām atsaucēm – no glossolālijas un stenogrāfijas līdz Indijas tempļu žurkām un valodas kā robežizpētes.
Grāmata ir veltīta valodas, rakstu un rituālu izpētei – un tā ir vienlaikus gan intelektuāls izaicinājums, gan dziļi personisks ceļojums pa apziņas un šausmu plaisām.
No krievu valodas tulkojusi Vija Laganovska
