Kauns un ķirši

Romana Honeta krājums „Kauns un ķirši“ („Wstyd i czereśnie“, 2021) ir viena no spilgtākajām un personiskākajām grāmatām mūsdienu poļu dzejas lauciņā. Tas ir dziļi intīms, trausls un reizē bezkompromisa teksts, kurā dzejnieks ar neparastu atklātību un precizitāti pēta kauna sajūtu kā cilvēka eksistences pamatpieredzi – kaunu par ķermeni, iekāri, vecumu, neveiksmēm, par to, ka esi dzīvs un ka esi mirstīgs.

Honets raksta ar gandrīz ķirurģisku precizitāti, bet vienlaikus maigi un ar humoru – tas ir kauns, kas nav tikai sāpīgs, bet arī atbrīvojošs. Dzeja ir gan autobiogrāfiska, gan universāla: tā runā par to, ko mēs visi mēdzam slēpt – par ķermeņa trauslumu, par vēlmi, kas mūs padara neaizsargātus, par to, ka esam vienlaikus skaisti un smieklīgi.

„Kauns un ķirši“ ir grāmata, kas nebaidās būt neērta, tieši tāpēc tā ir tik patiesa un nepieciešama. Tā ir dzeja pieaugušajiem – tiem, kas vairs netic romantiskām ilūzijām, bet tomēr turpina mīlēt, ciest un just kaunu par savu cilvēciskumu.

Romana Honeta krājums ir viens no spilgtākajiem pēdējo gadu poļu dzejas notikumiem – dziļš, godīgs un skaists kā svaigi noplūkts ķirsis, kas jau iesārtis no saules un drīz sāks bojāties.

No poļu valodas atdzejojis Sergejs Moreino