Vasilijs Rozanovs "Ārpusgājušais"

„Filozofu daudz, Rozanovs — viens,” par sevi saka Rozanovs, kuram līdzinājās retais, teju neviens. Pasaulē ir daudz talantīgu cilvēku, ģēniju — ne tik daudz, bet interesantu cilvēku — vēl mazāk. Rozanovs bija patiesi interesants cilvēks, kura talants — kompakta atkailināšanās un personības pretrunu atspoguļošanas metode; pakļaušanās savai iekšējai „mūzikai” un spēja to spilgti izpaust, izrunāt publiski. Rozanovu var mīlēt vai nemīlēt, gluži kā cilvēku visā tā pilnībā, visā tā skaistumā un nesmukumā, jo tā sevi

atkailināt literatūrā, kā to darīja Rozanovs, nav sanācis it nevienam. Tostarp viņš pamanās palikt noslēpumā — jūs nekad līdz galam viņu neatklāsiet."